25.11
2016
Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība rosina iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu

Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība rosina iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība rosina Latvijas Republikas Kultūras ministriju iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu.

 

Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas Kultūras ministrijai ar lūgumu izskatīt šo piedāvājumu un rosināt darbu pie statusa nodibināšanas. Vairāku Eiropas valstu piemērs (Lielbritānija, Lietuva, Īrija) liecina par to, ka Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršana pilsētām veicina nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu šajās pilsētās un reģionos, rada iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairo kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti.

 

Latvijas Institūts arī veica aptauju šī gada Latvijas Pasākumu forumā, noskaidrojot kultūras producentu attieksmi pret šādu ideju, un pēc aptaujas 35 Latvijas kultūras un radošo industriju profesionāļi iesniedza Kultūras ministrijai lūgumu šādu ideju par statusa nodibināšanu apspriest un īstenot.

 

Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība ir pārliecināti, ka Latvijas kultūras galvaspilsētas statuss būtu lielisks instruments Latvijas ilgtspējai, kultūras un identitātes stiprināšanai, reģionālajai attīstībai, Latvijas pilsoņu piederības veicināšanai, kā arī pozitīvs stimuls pašvaldībām redzēt kultūras un radošo industriju iespējas sava novada izaugsmei un Latvijas cilvēku dzīves kvalitātei. Kā jau minēts, Lielbritānijas un Īrijas Nacionālo kultūras galvaspilsētu pieredze apliecina šāda statusa kultūras, ekonomisko un sociālo ieguvumu valstij, tajā skaitā tūrisma un valsts tēla jomās.

vairāk

23.11
2016
LI direktore uzrunā Latvijas cilvēkus Londonā: “Tu pats izvēlies, vai piederi Latvijai”

LI direktore uzrunā Latvijas cilvēkus Londonā: “Tu pats izvēlies, vai piederi Latvijai”

19. novembrī svinīgu pasākumu par godu valsts svētkiem Vestminsteras katedrāles zālē Londonā rīkoja Latvijas Republikas vēstniecība Lielbritānijā. Pēc svētbrīža sanākušos viesus sveica vēstniece Baiba Braže un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēdētāja Lilijai Zobens, kā arī Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

 

“Valsts ir katrs mūsu mazais darbs un katrs mūsu lielais darbs ik dienu, vienalga, kurā pasaules malā atrodamies, ja vien sevi pieskaitām pie Latvijas, ja vien jūtamies piederīgi un šo piederību paši veidojam. Neviens mums nevar iestāstīt – mēs piederam vai nepiederam savai Latvijai. Tikai tad, ja paši vēlēsimies piederēt, mēs tur arī būsim. Tikai mēs un vienīgi mēs varam veidot tādu Latviju, kas nav un nekļūs par virtuālu valsti, tikai tādu, kas saglabāta datu mākoņos ar skaistām fotogrāfijām,” uzsvēra A. Rozenberga, pieminot, ka Latvijas Institūts (LI) 21.jūlijā aizsāka sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus: jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas. Plašāka informācija par kustību sadaļā #GribuTeviAtpakaļ

 

LI direktores Aivas Rozenbergas video aicinājums: https://www.facebook.com/kautkasmilsnoLatvijas/ un https://youtu.be/o4LUXhkenMI

Sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ video aicinājums: https://youtu.be/qLLp3DaSsp8

 

Intervija ar Aivu Rozenbergu Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas Rīta panorāmā

vairāk

22.11
2016
Berlīnē prezentē Liepāju un kultūrtūrisma iespējas Latvijā

Berlīnē prezentē Liepāju un kultūrtūrisma iespējas Latvijā

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienu, Hamburgas federālās zemes pārstāvniecībā Berlīnē 16. novembrī, piedaloties arī Latvijas Institūta direktorei Aivai Rozenbergai, notika kultūras tūrismam veltīts seminārs “Liepāja un Hamburga: Ostas pilsētas jaunā spozmē”, Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu kvarteta koncerts, kā arī diplomātiskā pieņemšana.

 

Kultūras tūrisma seminārā Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga iepazīstināja semināra dalībniekus ar Latvijas plāniem un kultūras programmu valsts simtgades atzīmēšanai. Savukārt Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa un koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča prezentēja jauno koncertzāli un nākamā gada koncertprogrammu, kā arī pastāstīja par jaunām kultūras tūrisma iespējām Liepājā un tās apkārtnē. Viesus ar svētku uzrunu sveica Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, kā arī Hamburgas pārstāvniecības vadītājs un pilnvarotais pārstāvis Volfgangs Šmits (Wolfgang Schmidt). “Tā ir liela privilēģija, ka mums šodien ir tik uzticams partneris kā Vācija, ar kuru mēs kopā varam veidot nākotni, lai Eiropa arī 21. gadsimtā būtu vieta, kur valda miers, brīvība un pārticība,” uzsvēra vēstniece E. Kuzma, norādot uz ciešo sadarbību starp Latviju, Liepāju un Hamburgu. Arī Hamburgas pārstāvniecības vadītājs V. Šmits izcēla lieliskās attiecības abu pilsētu un valstu starpā un pauda īpašu gandarījumu par pieaugošo sadarbību augsto tehnoloģiju jomā.

vairāk

18.11
2016
Latvijas svētki. Tavi svētki.

Latvijas svētki. Tavi svētki.

Tu vari nedaudz ilgāk pagulēt. Tas, protams, priecē. Bet Tu pamosties citādi nekā citā brīvdienā. Tev, visticamāk, jau ir plāns šai dienai, 18.novembrim, jo Tu zini – Latvija šodien neguļ. Latvija šodien svin.

 

Kas sākās kā nedaudz obligāts pasākums, mazam esot, kļuvis par daļu no tā, kas esi pats. Ir lietas, ko saproti un apzinies par savu esību esam. Un ne jau tādēļ, ka tā dara visi. Bet tādēļ, ka pats pie tā tiecies. Tu ar skatienu noglāsti sveces liesmu savā logā Lāčplēša dienā un uzsmaidi karoga lentītēm izrotātiem bērnu ratiņiem. Nav vienotas formulas, kā svinēt svētkus. Un nevajag arī. Visi svin, jo tie ir Latvijas svētki. Tu svini, jo tie ir arī Tavi svētki. Jo Tu esi Latvija.

 

Pilsētā jaušama klusa rosība. Sabiedriskais transports ir pilnāks. Cilvēki dodas ārā, neraugoties uz spēcīgo salu un kādu stindzinošāku vēja brāzmu. Daba un pilsētvide ir tādā kā sastinguma stāvoklī starp rudeni un ziemu. Sarkanbaltsarkanais izceļas pret tēraudpelēkajām novembra debesīm.

 

Rīgā, 11.novembra krastmalā, kur vēl pirms nedēļas Rīgas pils mūrī gailēja tūkstošiem svecīšu, soļo karavīri, brauc bruņu tehnika, lido gaisa spēki. Orķestra ritmiskā mūzika mijas ar motoru rūkoņu, karavīru soļu atbalsīm pret asfaltu un bērnu čalām. Mazākie sasēdināti vecākiem uz pleciem, lai labāk redzētu. Jauni pārīši sadevušies rokās un saspiedušies kopā, lai siltāk. Sirmi vīri un dāmas ar sejā jaušamu lepnumu. Cilvēku vaigi ir sārti, tajos kniebj sals. Dvaša soļojot cilājas no karavīru mutēm. Viņi visi šeit, šajā brīdī, ir Latvija.

 

Vējš pluina Latvijas karodziņus cilvēku rokās, karogus, kas atspiesti pret karavīru pleciem, karogus, kas nostiepti, rotājot tiltus. Bet tie turas. Tie turas un iztur. Šajā dienā karogs iegūst īpašu spēku. To stiprina karoga lentītes, kas piespraustas pie cilvēku krūtīm. Tas atbalsojas karoga lentītēs, kas apsietas ap automašīnu atpakaļskata spoguļiem. Sarkanbaltsarkans motīvs – karogā, Lielvārdes jostā – caurvij Latviju. Tas sākās klusu, it kā nejauši, pa vienai karoga nozīmītei kāda mēteļa atlokā, novembrim sākoties. Bet tas pieņemas spēkā. Tas parādās pilsētvidē, to pārraida televīzijas. Visā Latvijā notiek karoga lentīšu locīšana un izdalīšana. Tas ir mūsu mūsdienu rituāls, kas padara mūsu karogu spēcīgu. Spēcīga tauta zem spēcīga karoga.

 

Kad parāde izklīst, ģimenes sapulcējas kopā. Gan mājokļos, gan kafejnīcās, gan restorānos. Šis ir brīdis, kad svinīgo daļu nomaina sirsnīgums. Aukstu vēju nomaina savējo siltums.

 

Sarkanas sveces kontrastē ar baltiem galdautiem. Gan vieni, gan otri apliecina – ir svētki. Aveņu kūkas ar krēma pildījumu, sarkanbaltsarkani makarūnu cepumi, bietes ar kazas sieru, dzērvenes pūdercukurā, gaišas pankūkas ar zemeņu ievārījumu... Šie nav izēšanās svētki, bet tik daudzi piedomājuši, lai galdā būtu kas īpašs. Kas latvisks, bet varbūt nedaudz citāds, nekā ierasts.

 

Vakarā Tu vēro svētku uguņošanu. Vai klātienē, vai no tālienes. Ar ģimeni vai draugiem vai arī citiem, kuri vēlas noķert un būt daļa no šī svētku mirkļa. Tu svini, jo tie ir Latvijas svētki. Tie ir Tavi svētki. Jo Tu esi Latvija.

 

/Autors Kārlis Pots/

vairāk